Vairāk ziņasUz sākumu

"JFC Skonto" audzēknis, pārceļas uz "Bayer" + INTERVIJA

Ziņu ievietoja: 28. jūnijs 2013, 18:54

Andrejs Cigaņiks pievienojies slavenajam Bundeslīgas klubam "Bayer 04 Leverkusen".

Piedāvājam jums interviju ar talantīgo uzbrucēju Andreju Cigaņiku.

Pastāsti, lūdzu, uz kurieni tu esi pārcēlies un kādas ir pirmās emocijas?

• Es esmu pārcēlies uz Vāciju, konkrētāk - Leverkuzeni. Šeit ir ļoti patīkami atrasties. Varētu teikt, ka viss ir lieliski, bet ir arī skumji, jo Latvijā ir mana ģimene –vecāki, māsa un brālis, pārējie radinieki un draugi. Neesmu te ilgi, bet viņi man jau pietrūkst…

Uz Vāciju neesi braucis atpūsties, bet spēlēt futbolu. Kā tev radās šāda iespēja, jo nokļūt tur, kur esi tu, vēlās ne viens vien no jaunajiem futbolistiem.

• Vācijas stāsts sākās jau pērn ziemā, kad norisinājās jauniešu turnīrs Riga Cup. Mūsu grupā bija spēcīgas komandas, kā piemēram, Itālijas „Genoa”, poļu” Jagiellonia”. Cīnījāmies kārtīgi, taču labāko četriniekā nespējām iekļūt, bet laikam atstāju labu iespaidu. Turnīrā bija ieradušies skauti no „TSG 1899 Hoffenheim”, viņi bija ieradušies apskatīties vienu lietuviešu spēlētāju, bet ievēroja arī mani un turnīra gaitā piegāja pie mana tēva un uzaicināja mūs uz Vāciju patrenēties pāris dienas ar jauniešu komandu. Starp šiem aģentiem no vācu kluba bija arī slavenais lietuviešu spēlētājs un treneris Valdas Ivanauskas. Tā nu es ar ģimeni pagājušā gada aprīlī bijām Hofenheimā, itkā viss bija labi, bet pēc tam viņi nespēja vienoties ar „JFC Skonto” par manu pāreju. Pērn oktobrī Beļģijā norisinājās Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrs, un trīs dienas pēc tā, es saņēmu piedāvājumu braukt atrādīties uz „Bayer 04 Leverkusen” akadēmiju. Tur 4 dienas trenējos kopā ar 1996./1997. gadā dzimušajiem un treneris beigās pateica, ka viņš būtu priecīgs mani trenēt un ka gaidīšot mani nākamajā sezonā. Šogad februārī vācu pārstāvji ieradās Latvijā, lai nokārtotu formalitātes ar „Skonto” un vēlāk arī mēs devāmies uz Vāciju, lai tuvāk iepazītos ar pilsētu un klubu.

Tev ir līgums ar „Bayer” galveno komandu vai klubam piesaistīto akadēmiju? Un vai bija kāds aģents,kas palīdzēja noslēgt līgumu?

• Man līgums ir ar "Bayer". Jā, man ar Stefanu Kieslingu ir viens aģents. 

Kad un ar kuru komandu uzsāksi treniņus?

• Gatavošanos jaunajai sezonai, es uzsākšu sestdien. Šogad es trenēšos un spēlēšu U-19 komandā.

Tu dzīvo kluba viesnīcā?

• Šeit ir divi iespējamie varianti – klubs ir uzbūvējis māju, kurā dzīvo ārzemnieki, un bērni, kuriem mājas ir tālu no šejienes. Tāpat klubam ir līgumi ar ģimenēm, kurās uzņem jaunos spēlētājus – es esmu vienā no šīm ģimenēm. Man šeit ir vācu ģimene – mamma, tētis, brālis un māsa.

LFF prezidents – Guntis Indriksons, vairākkārtīgi ir izteicis viedokli, ka jaunieši, kas izvēlas ātri doties prom, pieļauj kļūdu, kā argumentu minot to, ka neviens nav sasniedzis virsotnes, ejot cauri ārzemju klubu akadēmijām. Ko tu vari teikt par šo viedokli?

• Tā uzskata Indriksons… Es negrasos kādam ko pierādīt. Es gribu, lai ar mani lepojas mani vecāki. Es eju uz savu mērķi un noraidīt šādu piedāvājumu būtu neprāts. Bet būs patīkami censties izdarīt to, kas pēc citu domām nav iespējams.

Vai nebija nekādas šaubas un vēlme paspēlēt šeit un censties sevi vispirms pierādīt Virslīgā, kā to šobrīd dara Valērijs Šabala?

• Tomēr nē. Uzskatu, ka ir jādodas prom, ja ir labs piedāvājums. Šeit infrastruktūra ir augstākā līmenī, piemēram, tā pati medicīna. Ja Latvijā gūst traumu, tad pats arī mokies, bet šeit to var krietni ātrāk atrisināt. Jā, Valērijs Šabala arī iet labu ceļu, viņu pat šeit zina. Viņš ir galvenais kandidāts no Virslīgas spēlētājiem, kurš varētu spēlēt visaugstākajā līmenī.

Tiešām Šabalas vārds izskan arī Leverkuzenē?

• Jā, pēc Latvijas izlases spēles ar Turciju par viņu runā daudzi.

Tu esi spēlējis vairākās jauniešu izlasēs, vai viens no taviem mērķiem ir iekļūt arī nacionālajā izlasē?

• Jā, es ļoti vēlētos spēlēt nacionālajā izlasē, būtu lieliski ar komandu sasniegt tādus augstumus, kā pirms Eiro 2004. Bet man ir piedāvājums pieņemt Vācijas pilsonību. Teikšu godīgi, neesmu vēl līdz galam izlēmis. Sirdī tomēr gribas vairāk spēlēt Latvijas izlasē.

Vai ir kas tāds, ko vēlētos pateikt palikušajiem komandas biedriem, draugiem?

• Vēlos pateikt paldies savam pirmajam trenerim Genādijam Šitikam, tieši viņš manī ieraudzīja kaut kādu potenciālu. Tāpat arī paldies Jurijam un Janai Hudjakoviem no „Šitika Futbola skolas”, kurā trenējos līdz 12 gadu vecumam. Tieši tur es iemīlēju futbolu. Kā arī lielu pateicību es vēlos teikt „JFC Skonto” treneriem – Vladimiram Beškarevam un Aleksejam Šarando. Visi šie treneri man ir ko devuši un palīdzējuši attīstīt futbola spēles prasmes un ieaudzināja mīlestību pret šo sporta veidu.
  Bet pārējiem es novēlu veselību. Cīnieties par saviem sapņiem ar visiem spēkiem, tad arī daudz ko sasniegsiet!<